Esam publicējuši mūsu mājas lapā darba vardnīcu «Materiāli baznīcslāvu – latviešu vārdnīcai», kuru izmantojam tulkojot no baznīcslāvu valodas latviešu valodā.

Vārdnīca ir tapšanas stadijā, bet var palīdzēt ne tikai tiem, kas tulko no baznīslāvu valodas latviešu valodā, bet arī visiem, kas vēlas labāk saprast dievkalpojumu baznīcslāvu valodā.

Metropolīts Ierofejs (Vlahoss)

Garīgās medicīnas zinātne: Pareizticīgā psihoterapija darbībā.

Slimības un kaislības.

Metropolīts Ierofejs (Vlahoss) ir dzimis 1945.gadā Joanninā, Grieķijā. Pabeidzis Tesaloniku universitātes Teoloģijas fakultāti. 1971.gadā kļuva par priesteri un kalpoja Virsgana mājas baznīcā Atēnās. 1995.gadā hirotonizēts par Navpaktas un svētā Vlasija metropolītu.

Svētītājs Lūka (Voino-Jaseņeckis) 

„Par ģimeni un bērnu audzināšanu“

Un divi būs viena miesa

Par vīra un sievas savstarpējām attiecībām laulībā svētais apustulis Pāvils ir teicis nozīmīgus vārdus: Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs. Bet  kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas vīriem visās lietās. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi un pats sevi tās labā ir ziedojis. Tāpat arī vīriem pienākas mīlēt savas sievas kā savu miesu, - tas, kas mīl savu sievu, mīl sevi pašu, jo neviens jau nenīst savu paša miesu, bet gan to baro un lolo tāpat kā Kristus savu draudzi – mūs, kas esam viņa miesas locekļi. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels; te es runāju par Kristu un draudzi, tomēr arī jūs ikviens mīliet savu sievu kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru (Ef. 5, 22-25, 28-32).

Nekas no tā, ko mēs varam izdarīt, nevar likt Dievam pārstāt mūs mīlēt.

Shiarhimandrīts Joakims (Parrs) 2014.gada 18.martā

Piedāvājam iepazīties ar  ierakstu, kas veikts shiarhimandrīta Joakima (Parra) [1] tikšanās vakarā Maskavā Sv.Sofijas Dievišķās gudrības baznīcā 2014.gada 27.janvārī. Sarunas tēma - „Par laulībām“.

Cilvēki ir radīti savstarpējām attiecībām. Tas ir vienīgais mūsu radīšanas iemesls un arī visgrūtākais no tā, ko mēs darām. Mēs visi ļoti slikti veidojam savas attiecības. Viss, kas ir ar tām saistīts, atrodas pilnīgā nekārtībā. Lai kur es brauktu, visur cilvēki sūdzas par savām sliktajām attiecībām: vai nu tās neizdodas izveidot; vai nu to nav vispār; vai arī to bijis ļoti daudz, bet tās visas tikušas pārtrauktas; vai arī runa var būt par vecākiem, kuri nespēj sadzīvot ar saviem bērniem, par bērniem, kuri nevar sadzīvot ar vecākiem.

BĒDU IEMESLI

„Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu...” (Rom. 2, 9)

„Caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā” (Ap.d. 14, 22)

Pēc grēkā krišanas cilvēka dzīve piepildījās ar darbu, slimībām un ciešanām. Un tādēļ kristietim noteikti ir nepieciešams pacietības tikums (ar pilnīgu pacietību saprotot labprātīgu ciešanu un bēdu pārciešanu).

Ciešanām ir dažādi veidi, iemesli un mērķi: bez ciešanām, kuras sūta Dievs, ir arī ciešanas, kas rodas pašas no sevis (spontānas), un savas ciešanas ir jāmāk atšķirt un izprast.

Protopresbiters Georgijs Metallinoss

Apliecinātais svētums.

(Kas ir svētais?)

Kad mēs, pareizticīgie, runājam par svētumu, tad pieskaramies Baznīcas dzīves kā „jaunas radības” kodolam.

Protopresbiters Georgijs Metallinoss

Pareizticība kā terapija

Ja mēs gribētu vispārpieņemti nodefinēt pareizticīgo kristietību, mēs varētu teikt, ka tā ir Neradītā[1] (Dieva) klātbūtnes pieredze vēsturē, kā arī iespēja radītajam (cilvēkam) kļūt „ar svētību” par dievu. Dotajā pastāvīgajā Dieva klātbūtnē Kristū vēsturiskajā esamības realitātē kristietība piedāvā cilvēkam iespēju dievišķoties[2], gluži kā medicīna piedāvā viņam iespēju uzturēt vai atjaunot veselību, īstenojot konkrētu ārstniecību un ievērojot nosacītu režīmu.

Natālija Suhiņina.

Nodzīvot līdz pirmdienai jeb Viens nav karotājs.

Esiet svētītas jūs, nākamās pirmdienas! Cik daudz jūsos slēptu iespēju, blīvi sapresētas līdz noteiktam laikam, līdzīgi enerģijai, kura kā saspiesta atspere tā vien gaida, kad atlaidīs... Un šīs pirmdienas atvērsies pretī jauniem darbiem, jauniem sasniegumiem un noteikti arī jaunām uzvarām. Nākamajās pirmdienās ir īpaša laika izjūta. Liekas, tajās nebūs tukšas laika šķiešanas, kad minūtes velkas mokoši lēni, un nebūs arī pretējā – laikrāža bultiņu neprātīgās steigas, kad tās gluži kā vajātas skrien uz riņķi vien, uz riņķi vien... Bet kas tad būs šajās pirmdienās? Tajās būs daudz kā. Un vispirms jau rītu caurspīdīgi kristāliskais mirdzums, dāvājot cerību dzīvot citādi.

Par jutekļu savaldīšanu

Priekšvārds mūsdienu lasītājiem

Neviens neatsacītos nokļūt Debesīs un baudīt neizsīkstošo svētlaimi, ja vien to varētu sasniegt bez pūliņiem un askētiskiem varoņdarbiem. Ikviens no mums ir gatavs būt kopā ar Kungu Viņa slavas spožumā, taču maz būs to, kuri saglabās Viņam uzticību arī bēdās un apsmieklā. Un pat, ja jūs jau esat pieņēmuši lēmumu sekot Kristum, tad, saduroties ar pirmajām grūtībām, mūsu vecais cilvēks sāk brēkt par savu “tiesību” pārkāpšanu un to, cik šāds ceļš ir nepanesams. Līdzīgi senajiem izraēliešiem, viņš ir gatavs atgriezties atpakaļ pie Ēģiptes “gaļas katliem”, gatavs atskatīties pār plecu kā Lata sieva. Cik gan milzīgas tad nepieciešamas pūles, lai viņu savaldītu, lai saglabātu uzticību Kungam un neizlaistu no rokām satverto krustu! Lai šī grāmatiņa ir kā ceļa maize un stiprinājums tiem, kuri jūt ko līdzīgu. Debesu Valstībā mēs varam ieiet tikai pa šauro ceļu. Vien pieliekot pūles, kā to savos patiesajos vārdos uzsvēris Kungs, tikai izciešot daudz bēdu, tikai aizliedzot sevi un ienīstot savu grēcīgā nešķīstībā izvārtījušos dvēseli, mēs savu krustu spēsim aiznest līdz galam.

KONSTANTINOPOLES PATRIARHĀTS VĒSTURE, ŠODIENA, NĀKOTNE

Konstantinopoles Vispasaules Patriarhāts pēdējos gados saista uzmanību sakarā ar notikumiem Igaunijā, kur mērķtiecīgās darbības rezultātā jau gandrīz 10 gadus turpinas Pareizticīgās Baznīcas šķelšanās.

Ekstrasensi, biokorektori, dziednieki un parapsihologi, raganas trešajā pakāpē un kosmoenerģētiskās akadēmijas studenti. Vārds tiem ir leģions. Bet pieprasījums pēc to maģiskajiem pakalpojumiem, spriežot pēc reklāmām, neatpaliek no pieprasījuma pēc mākleriem un privātajiem ārstiem. Burvju un zīlnieču darbā parādās pat dažas birokrātiskas nianses – viņi respektabli dalās sertificētos un nesertificētos.